Sáhtát váldit oktavuođa:
Finnmárkku Fylkkamánniin Birasgáhttenossodat
Statens Hus 9815 Vadsø
Telefuvdna: 78 95 03 00
Ovdasiidogovva:
©
Alta Museum. Báktesárgumat matčájehit guovžabivddu (čuohpus), 6000 jagi boarrásat, Bergbukten I – sajis Jiepmaluovttas, Álttás.©
Govvejeaddji: Hans Christian Søborg.Deaddelanlohku: 200 Rapport 2-2000 ISSN 0800-2118
Trykkforum Finnmark AS
OVDASÁTNI
Dát plána miičilge movt hálddašit guovžžaid, getkkiid, albasiid, gumppiid ja goaskiniid Finnmárkkus, lea Stuoradiggedieđáhusa nr. 35 Boraspiriid hálddašeami birra ( 1996-97) čuovvoleapmi. Ja lea maid
čuovvoleapmi dieđáhusa meannudeapmái Stuoradikkis ( Inst.S.nr. 301 ( 1996-97)). Plána lea ráhkaduvvon Luonddugáhtten direktoráhta (LD) njuolggadusaid mielde. Goaskin ii namuhuvvo Stuoradiggedieđáhusas, muhto lea váldon mielde dán plánii.
Hálddašanplána lea ráhkaduvvon ovttasráđiid Finnmárkku Boraspirelávdegottiin. Fylkkamánne
eanandoalloossodat ja Boazodoallohálddahus leat buktán oaiviliid iežaset fágasurggiin. Plána leatčállán fuođđohálddašeaddji Eirik Johan Karlsen, fuođđokonsuleanta Magne Asheim ja vuosttaškonsuleanta Knut Morten Vangen.
Plánačujuha makkár hálddašandoaimmaid Fylkkamánne áigu álggahit. Doaimmaide maidda eará
eiseválddiin lea ovddasvástádus, lea plána ráđđeaddi. Plána lea maid njuolggadussan Boraspirelávdegotti doarjjajuolludemiide boraspirevahágiid eastandandoaimmaide.
Hálddašanplána lea rámmaplána doaibmaáigodahkii 2000 – 2005. Doaibmaoasi mearrideaddjin lea boraspiriid ovdáneapmi ja ruđalaš rámmat ja danin ferte plána ođđasis árvvoštallojuvvot juohke 2. jagi.
Čáhcesullos juovlamánu 15. beaivvi 2000 Gunnar Kjønnøy
Bente Christiansen Øystein Ballari
fylkabirasgáhttenhoavda eanandoallodirektøra
ČOAHKKÁIGEASSU
Boraspiriid hálddašeami rámmat leat norgga birasgáhttenlágain ja riikkaidgaskasaš šiehtadusain maidda Norga lea searvan. Danin hálddašanplánasčilgejuvvojit ulbmilat ja doaibmabijut maid lea vejolaš čađahit dálá rámmaid siste. Hálddašanplána váldoulbmil lea sihkkarastit ahte guovža, geatki, albbas ja goaskin besset čivgat ja eallit Finnmárkkus, seammás go galgá leat vejolaš bisuhit eanandoalu ja boazodoalu, nu ahte bohccuin ja sávzzain galget leat guohtunvejolašvuođat mehciin. Riiddut gaskal eanadoalu/boazodoalu ja boraspiriid galget unniduvvot.
Finnmárkkus lea guovžža, geatkki ja albasiid lohku lassánan 1990-logus. Finnmárkkus dáidet leat sullii 25 guovžža, eanas oassi dain leat Báhcaveaji guovžaguovllus. Geatkki lohku rehkenastojuvvo dihtočivggaid logu mielde, ja jagis 1999 ledje unnimusat 39 geatkki Finnmárkkus. Duohta lohku dáidá leat stuorát. Albasat oktančivggaiguin registrerejuvvojit jámma muhtun suohkaniin fylkkas, ja leat rehkenastán ahte dálveeallit sáhttet leat birrasii 20 – 30 olles fylkkas. Gumpe ii oba gávdno ge šat fylkkas, muhtun meaddelmanni gumpe sáhttá oidnostit. Goaskimiid logu eat dieđi, muhto jáhkkimis dat lea lassánan.
Vahágat maid boraspiret dahket sávzzaide leat lassánan álggugeahčen 1990-logu, ja maŋemus jagiid lea geatki leamaš dat mii dahká eanemus vahágiid. Almáhke lea dušše unna oasáš massojuvvon sávzzain mat leat gávdnon ja maid sáhttá duođaštit ahte boraspiret leat goddán, sivvan dasa leat guohtoneatnamat gos lea váttis oaidnit ja gávdnat jápmán sávzzaid, ja ráppiid borritčorgejit daid johtilit. Vahágat maid boraspiret dahket bohccuide leat lassánan Finnmárkkus, earenoamážit maŋemus golmma boazodoallojagis, ja lea geatki ja goaskin mat dahket stuorámus vahágiid. Lassin dasa go boraspiriid lohku lea lassánan, leat boazoealáhusas maid váttisvuođat gáržžes guohtumiiguin.
Oassi iešguđet boraspirešlája hálddašanulbmiliin:
Guovža
Finnmárkku váldo guovžaguovlu lea Báhcaveajis ja galgá ráhkaduvvot jahkásaščivganbáiki guvžii
Báhcaveaji váldoguvlui. Galgá leat fásta guovžalohku maiddái Anárjoga guovžaguovllus ja maiddái dohko galgá ásahuvvotčivganbáiki. Eai galgga láhčojuvvot guovžžaide čivganbáikkit eará báikkiide go dieid váldoguovlluide.
Geatki
Galget ásahuvvotčivganvejolašvuođat getkkiide, vai geatkemáddu gávdno miehtá Finnmárkku.
Hálddašeapmi galgá heivehuvvot guovlluid mielde. Riddo-ja vuotnaguovlluin fylkkas galgá ealáhusberoštumiide bidjat eanet deattu go getkkiid suodjaleapmái.
Albbas
Álttá ja Láhpi suohkaniin galget doalahuvvot albasiiddačivganbáikkit, muhto ii eará guovlluin fylkkas.
Gumpe
Eai galgga fievrreduvvot gumppejoavkkut guovlluide gos barget sámi boazodoaluin. Dat guoská olles fylkii.
Goaskin
Galgatčohkket buoret dieđuid dan birra man ollu goaskimat gávdnojit ja man stuora vahága dat dahket bohccuide.
Plánačilge máŋga áigeguovdilis doaibmabiju maid ulbmil lea geahpedit riidduid sávza- ja boazoealáhusas.
Plána earuha eastadandoaimmaid (maidda LD addá jahkásaččat doarjagiid maid guovllu boraspirelávdegoddi hálddaša), boraspiriid regulerendoaimmaid ja vahágiid duođaštandoaimmaid, doaimmaid mat leat vásetin guovžžaid váldoguovlluid váras, gelbbolašvuođadárbbu (maid olggobeale liigedoarjagat mearridit) ja boraspiriid regulerendoaimmaid. Boraspiriid regulerendoaimmaid ulbmil lea doalahit boraspiriid logu dain dásiin maid plánačilge. Eanemus áigeguovdilis váikkuhangaskaoamit leat liseansa guovžabivdu, liseansa geatkebivdu, albasiid kvohtabivdu ja boraspire báhčin go lea dahkan vahágiid (guoská buot viđa
boraspirešlájaide).
SISDOALLU
1 LÁIDEHUS 6
2 NÁŠUVNNALAŠ JA RIIKKAIDGASKASAŠ ULBMILAT JAČÁLLOSAT 7
3 STUORA BORASPIRET FINNMÁRKKUS 9
3.1 Guovža 9
3.2 Geatki 10
3.3 Albbas 11
3.4 Gumpe 12
3.5 Goaskin 12
4 ŠIBITDOALU JA BOAZODOALU OVDÁNEAPMI, BORASPIREVAHÁGAT
JA RIIDODILIT 13
4.1 Šibitdoallu 13
4.2 Boazoealáhus 17
5 RIIDOÁŠŠIT 23
5.1 Eatnamat ja eanageavaheapmi 23
5.2 Doaluid jođiheapmi ja nálleovddideapmi 26
5.3 Elliid birgendilli 27
5.4 Olmmoš ja boraspiret 27
6 STUORA BORASPIRIID HÁLDDAŠEAMI ULBMIL FINNMÁRKKUS 28
6.1 Guovža 28
6.2 Geatki 28
6.3 Albbas 28
6.4 Gumpe 28
6.5 Goaskin 28
7 DOAIMMAID VUORUHEAPMI 29
7.1 Eastadandoaimmat 29
7.2 Boraspiriid registreren ja vahágiid duođašteapmi 30
7.3 Doaimmat vásetin guovžaguovlluid várás 31
7.4 Diehtodárbbut 31
7.5 Boraspiriid regulerendoaimmat 32
MILDOSAT 34
Mielddus 1 Finnmárkku boraspiriid logu njiedjan 34
Mielddus 2 Sávzaealáhusa ovdáneapmi ja vahágat maidda boraspiret leat sivalaččat 39 Mielddus 3 Boazoealáhusa ovdáneapmi ja vahágat maidda boraspiret leat sivalaččat 42
Mielddus 4 Iešguđetlágan doaimmaid árvvoštallan 46
1 LÁIDEHUS
Stuoradiggedieđáhusas nr. 35 ( 1996-97 ) Boraspiriid hálddašeami birra, čilgejuvvojit stuora boraspiriid hálddašeami našuvnnalaš ulbmilat Norggas. Dieđáhusas nannejuvvo ahte Ráđđehusa ulbmil lea sihkkarastit ahte Norggasčađat galget leat eallinare guovžžat, geatkkit, albasat ja gumppet, ja ahte seammás galgá leat vejolaš bargat eanandoaluin ja geavahit meahcceguohtumiid sihke sávzzaide ja bohccuide. Galgá
ráhkaduvvot hálddašanplána mas ulbmilat ja doaimmat hábmejuvvojit dan mielde mii stuoradiggedieđáhusas boahtá ovdan. Sihke St. prp. nr. 8 (1992-93) Eanandoallopolitihka njuolggadusaid birra ja St. dieđáhus nr. 28 ( 1991-92) Nanu boazodoallu, leat leamaščujuheaddjin dán hálddašanplána ráhkadeamis.
Mii leat válljen váldit goaskima maid mielde dán plánii, danin go dat loddi lea okta dain mii dahká stuorámus vahága bohccuide ja danin go eat dieđe sihkkarit man ollu goaskimat fylkkas leat.
LD njuolggadusain mat gusket stuora boraspiriid hálddašanplánaid ráhkadeapmái, lea deattuhuvvon ahte guovllu boraspirelávdegottis galgá leat guovddáš sadji plána ráhkadeamis. Finnmárkku boraspirelávdegotti barggus leamaš buorre gulahallan gaskeaneaset ja lea leamaš oktasaš sávaldat ráhkadit hálddašanplána, riikka politihka rámmaid siskkobealde, maid eanemus lági mielde olbmot sáhtáše doarjut geaidda plána guoská.
Ovdalis namahuvvon boraspiret eai leat beare eatnat Norggas. Muhto liikká dat dahket muhtun báikkiin stuora vahágiid šibihiidda ja bohccuide. Danin lea boraspiriid hálddašeapmi oalle riidogaskaoapmi.
Gaskaoapmin geahpedit riidduid lea guovža mearriduvvon ráddjejuvvot nugohčoduvvon váldo
guovžaguovlluide. Dain ráddjejuvvon guovlluin galgá guovža beassat orrut jačivgat , ja dain guovlluin galgá eanemusat vuhtiiváldit boraspiriid birgema. Olggobealde dáid ráddjejuvvon guovžaguovlluid galgá
eanemusat vuhtiiváldit šibihit ja bohccuid birgema jus guovža dagaha riidduid. 30.06. 00 divoduvvon
njuolggadusain mat gusket guovžža, geatkki, gumppe ja albasa hálddašeapmái, lea boahtán lasáhus mii nanne dan jurdaga ahte galgá leat heivehuvvon hálddašeapmi. Dát mielddisbuktá earet eará guovlluid ráddjema, mii mearkkaša ahte vissis mearriduvvon guovlluid siskkobealde galget boraspiriid beroštumit deattuhuvvot eanet go olggobealde daid guovlluid. Finnmárkkus lea vejolaš árvalit guovlluid gos ealáhusbargguin galgá leat ovdamunni ovddabealde boraspiriid ásaheami guvlui.
Finnmárkkus eai leat beare stuora oktilis viidodagat mat eai geavahuvvo guohtumiidda. Dát dagaha ge riidduid boraspiriid ja guohtu elliid gaskii. Boazodoallu lea earenoamáš váttis dilis sihke dienasbealis ja guohtoneatnamiid dáfus. Boraspiriid vahágat leat lassánan Finnmárkkus maŋemus jagiid, dan oaidná go vahát buhtadandoarjagat leat lassánan. Muhtun siiddain leat earenoamáš stuora váttisvuođat dan dihte go boraspiret leat laskan. Dađistaga stuorru riiddut boazodoalu ja boraspiriid gaskkas bohtet lassin
váttisvuođaide mat ealáhusas juo muđui leat go guohtunvejolašvuođat leat heddjonan. Maŋemus jagiid lea jeagelguohtun garrasit heddjonan stuora osiin fylkkas. Boađus das leat ahte unnit bohccot njuvvojuvvojit go leat heajut bohccot ja go boraspiret vel dasa lassin goddet bohccuid. Danin lea ealáhusas heitot dienasvuođđu.
Danin dovdo ge dađistaga lassánan boraspiriid lohku ja riiddut mat das čuvvot earenoamáš lossadin go ealáhusas juo muđui lea váttis dilli.
Hálddašanplánasčilgejuvvo boraspirenáliid ja šibit-/boazodoalu dálá dilli, ja ovdáneapmi maŋemus jagiid.
Plána gidde fuomášumi hálddašeami ulbmiliidda iešguđet eallešládjii ja makkár dárbbašlaš riidduid
eastadeaddji doaimmaid ferte álggahit, mat váldet vuhtii sihke stuoradiggedieđáhusa gáibádusa ahte riikkas galget leat bissovaš boraspiret, ja mat maiddái vuhtiiváldet ahte mis galgá leat nanu sávza- ja boazodoallu.
2 NÁŠUVNNALAŠ JA RIIKKAIDGASKASAŠ ULBMILAT JA ČÁLLOSAT
Bajemus mearrideaddji rámmat boraspiriid hálddašeapmái leat birasgáhttenlágain ja riikkaidgaskasaš soahpamušain maidda Norga lea searvan.
Ulbmilat ja láidesteamit gávdnojitčuovvovaš dokumeanttain:
• St. dieđáhus nr. 27 (1991-92) Guovžža, geatkki, gumppe ja albasa hálddašeapmi
• Árvalus S. nr. 182 (1991-92) Boraspiredieđáhusa nr. 27 birra
• St. dieđáhus nr. 35 (1996-97) Boraspiriid hálddašeapmi
• Árvalus S. nr. 301 (1996-97) Boraspiredieđáhus nr. 35
• Raporta “ Boraspiriid vahágáhttemiid eastadandoaimmat eanandoalus” (1996)
• Miessemánu 29.beaivvi 1981 Meahceelliid birra láhka nr. 38 (Fuođđoláhka), maŋelis lasáhusaiguin
• Njuolggadus movt hálddašit guovžža, geatkki, gumppe ja albasa, mearriduvvon gonagaslaš resolušuvnnain geassemánu 30.beaivvi 2000
• Skábmamánu 7. beaivvi 1997 njuolggadus nr.1154 mii guoská guovlluid boraspiriid lávdegottiid ásaheapmái ja geatkki liseansabivdui
• Njuolggadus mii guoská boraspiriid bivdimii mat vahágahttet dahje garrasit áitet eará boraspiriid laskama, LD mearrádusčakčamánu 1. beaivvi 1977 ( johtočálus 6/97)
• Našuvnnalaš bearráigeahččan prográmma evttohus mii guoská stuora boraspiriide. LD čielggadus nr.
2000-1. (Boahtá vuordimis fápmui jagi 2001 rájes)
• Vuođđolága § 110a
Ja eará váldo Stuoradiggedokumenttat:
• St. prp. nr. 8 (1992-93) Eanandoallopolitihka njuolggadusaid birra
• St. prp. nr. 72 (1995-96) Eanandoallošiehtadallamiid birra
• Evttohus S. nr. 287 (1995-96) eanandoallošiehtadallamiid birra
• St. dieđáhus nr. 28 ( 1991 –92) Nanu boazodoallu Ja riikkaidgaskasaš šiehtadusat nugo:
• Bernkonvenšuvdna
• Biodiversitehtakonvenšuvdna
• Paneurohpálaš biodiversitehta- ja eanadatstrategiija
• Washingtonkonvenšuvdna (CITES), konvenšuvdna mii guoská riikkaidgaskasaš gávppašeapmái ja áitojuvvon eallešlájaid fievrredeapmái
• Eurohpáráđikonvenšuvdna mii guoská produkšuvdnaelliid suodjaleapmái
• Biebmogálvvuid oadjebasvuođa julggaštus
• ILO-konvenšuvdna nr. 169 eamiálbmogiid jačearddalaš joavkkuid birra sierra stáhtain
• Olmmošvuoigatvuođaláhka
Bernkonvenšuvdna nanne ahte juohke riikka mii lea konvenšuvnna dohkkehan, geatnegahttojuvvo bisuhit eallinare daid elliid maid konvenšuvdna namuha, ja mat lunddolaččat leat riikkarájiid siskkobealde. Sihke albbas, geatki, guovža, gumpe ja goaskin leat namuhuvvon Bernkonvenšuvnnas. Konvenšuvnnas daddjo viidáseappot ahte riikkat mat leat dohkkehan konvenšuvnna, berrejit ovttasbargat dakkár oktavuođain go lea dárbu, earenoamážit de jus ovttasbargu ránnjáriikkain sáhttá buoridit doaimmaid mat konvenšuvnnas namuhuvvojit. Norgga ovttasbargu ránnjáriikkaiguin nannešii boraspiriid hálddašeami, ii ge daga min iežamet geatnegasvuođaid guđege boraspire náli ektui láivvibun. Finnmárkui guoská sihke ruošša ja suoma rádji, ja dieinna guvttiin riikkain berre viššalit ovttasbargat sihke eallešlájaid birra diehtojuohkimis ja maiddái movt guđege ealli máddodaga galgá árvvoštallat.
Boraspirehálddašeapmái gullet máŋga hálddahusdási sihke birasgáhttenhálddašeamis ja
eanadoallohálddašeamis. St. dieđáhus nr. 35 dárkkuha ahte lea dehálaš ulbmil ovttastahttit boahtteáiggi boraspirehálddašeami doaimmaiguin mat dagahit ahte sáhttá jođihit nanu eanandoalu ja boazodoalu, ja sáhttá mehciid geavahit guohtoneanamin dohkálaš ruđalaš rámmaid siste. Dát mearkkaša heivehuvvon hálddašeami,
boahtteáiggis. Danin ferte ohcat dakkár hálddašanmálliid mat eanemus lági mielde geahpedit vahágiid maid boraspiret dahket.
Nášuvnnalaš ulbmilat ja láidesteamit mat gusket iešguđet boraspire náli hálddašeapmái (St. dieđáhusa nr.35 mielde ( 1996-97)):
Guovža
Norgga guovžžaid hálddašeami vuođđun galget leat dat guovžaguovllut mat leat ráddjejuvvon guovžžaide orrunguovlun. Danin galgá láhčit njiŋŋelasaide vejolašvuođaid dohko čivgat, vai nagodit šaddadit eallinare guovžžaid dáid guovlluide. Go geahččá daid vejolaš guovlluid gos guovžžat sáhttet leat, dan ektui man stuora viidodagaid njiŋŋelasat dárbbašit ja makkár ealáhusvuođu guovžžat dárbbašit goappáge guovžaguovllus, de oaidná ahte ii dáidde leat vejolaš ásahit sierra norgga ealihahtte guovžanáliid dáid guovlluide Finnmárkkus.
Dáin váldoguovlluin berre njiŋŋelasaid lohku ovdánit lunddolaččat dađi mielde go guovllut girdet.
Olggobealde guovžaguovlluid ii berre leat nu váttis addit lobi báhčit guovžža mii dahká vahágiid.
Geatki
Getkkiid galgá hálddašit nu ahte galget gávdnot eallinare geatkkit miehtá Davvikalohta, dan logu jačivgama dásis mii lei 1997 logus.
Albbas
Albbas galgá hálddašuvvot nu ahte nálli jačivgan bisuhuvvo viiddis guovlluin. Liikká galgá albasiid logu sáhttit geahpedit muhtun guovlluin gos dahket stuora vahágiid. Muhtun oasit Finnmárkkus berrejit leat áibbas albasiid haga. Dat guoská guovlluide gos albbas ii obanassiige gávdnon 1997:s dahje lei áibbas hárve, ja dakkár guovlluin gos leat ollu sávzzat ja bohccot guohtumiin.
Gumpe
Norgii galget ásahuvvot eallinare gumpejoavkkut. Dát galgá dahkkot ovttas gumpehálddašemiin Lulli- Skandinaviijas muđui. Eai galgga fievrreduvvot gumppet guovlluide gos lea sámi boazodoallu, mii mearkkaša ahte ii sáhte fievrredit gumppejoavkkuid Finnmárkui.
Goaskin
Ii namuhuvvo St. dieđáhusas nr. 35, muhto lea namuhuvvon riikkaidgaskasaš čállosiin nugo CITES ja Bernkonvenšuvnnas. CITES mudde riikkaidgaskasaš gávppašeami ja áitojuvvon elliid ja šattuid fievrredeami mat leat namuhuvvon konvenšuvdnalisttuin. Goaskin namuhuvvo Bernkonvenšuvnnas, ja danne Norga ferte doalahit maiddái dan loddešlája riikkas.
3 STUORA BORASPIRIID LOHKU FINNMÁRKKUS
Finnmárkkus lea gumppiid, getkkiid ja albasiid lohku lassánan 1990-logus. Gumpe mii oidnosta lea dušše johttiealli. Goaskima logut leat eahpesihkkarat, dan birra lea unnán diehtu, muhto jus galgá atnit vuođđun monnenbáikkiid ja dieđuid gos ain leat oaidnán goaskima, de orro lohku lassáneamen.
Sivvan dasa manne boraspiriid lohku lea lassánan, lea diehttelas ahte dat ráfáidahttojuvvo muhtun jagiid dás ovdal ( guovža 1979:s, geatki 1982:s ja albbas 1992:s). Ja bivdináiggit leat mihá eanet gáržžiduvvon
ovdalačča ektui go sáhtii bivdit biejuin ja čivganbáikkiin. Boraspiriid lohku lea maid lassánan danin go leat dađistaga lassánan eallit ja ráppit maid dat sáhttet borrat. Boraspiret sáhttet ge maid leat laskan danne go fylkka boazolohku lea lassánan.
Mis eai leat Finnmárkkus doarvái searat oažžut buori gova das man ollu boraspiret leat guđege
guohtunguovllus, ja mis lea oppalaččat beare unnán máhttu máhttit meroštallat fylkka boraspiriid logu. Dan oktavuođas ferte ge muhtun surggiid vuoruhit, ja lea dárbu oažžut ealáhusbargiid mielde. Boraspiriid logu meroštallan bargu šaddá leat deháleamos bargu boahtte jagiid ja berre duvdiluvvot ovddemussii.
3.1 Guovža
Davvi Suomas (boazodoalloguovlluin) lohkkojit leat 150-160 guovžža ja Murmánskka fylkkas Ruoššas ges 200-300 heakka. Finnmárkkus dáidet leat 25 guovžža. Dát lohku leat eahpesihkar.
Finnmárkku guovža gullá guovžanállái man váldoorrunbáiki lea suomabeale Sámis, dan nális leat boahtán guovžžat sihke Ruššii ja Norgii. Dat gohčoduvvo Báhcaveaji- Eanodaga nállin. Oassi nális orro fásta Várjjat suohkanis ( Báhcaveaji guovžaguovllus). Báhcaveajis leat duođaštuvvon njiŋŋelasat jahkásaš čivggaiguin juohke jagi gitta 1978 rájes, earret 1983:s. Eat mii dieđe áibbas sihkkarit leat go njiŋŋelasat čivgan norggabealde ráji, muhto lea oalle jáhkehahtti ahte dat leatčivgan Báhcaveajis.
Anárjoga guovžaguovllus lea maid juohke jagi duođaštuvvon ahte leat oaidnán guovžža. Earenoamážit giđđamuohttaga alde leat boazosápmelaččat dávjá dieđihan ahte leat oaidnán guovžža mii lea aitto biejus boahtán. Maiddái ealgabivdit leat oaidnán guovžžačakčat. Jagi 2000 leat registrerejuvvon guokte vejolaš čivganbáikki dien guovllus.
Sihke Báhcaveajis ja Anárjogas besset guovžžat oalle álkit rádjeáiddiid badjel Supmii. Danin lea váttis dadjat sihkkarit galle guovžža ain leat norggabealde diein guovlluin. Guovžaguovlluid guovžaloguin leat mielde rávis eallit mat sáhttetčivgat, ja nuorra eallit mat “jođášit” miehtá joavkku váldoguovllu ja danin leat dušše muhtun áiggiid váldoguovllu rájiid siskkobealde. Go geahččat daid dieđuid mat leat gos olbmot leat oaidnán guovžžaid ja eará registreremiidda Norgga bealde, ja árvvoštallat daid dieđuid ektui man stuora viidodagaid guovža dárbbaša ( árvvoštallo ahte rávis njiŋŋelas dárbbaša birrasit 500 km2orrunbáikin, ja rávis varis eallit dárbbašit 1500 km2), de sáhttit roavvat dadjat ahte leat unnimus 12-16 guovžža Báhcaveaji guovžaguovllus ja unnimusat 10 guovžža Anárjoga váldoguovllus. Sullii 80 % buot guovžadieđuin gaskal 1988-1999 ledje Mátta-Várjjat suohkanis, ja sullii 10 % Kárášjoga gielddas. Johtti guovžžaid sáhttet maid oaidnit eará guovlluin fylkkas. ( tabealla 1).
Tabealla 1 Dieđut guovžžaid birra Finnmárkkus 1988-1999. Tállat leat ráhkaduvvon dieđuid vuođul mat leat boahtán olbmuin, Meahccebearráigeahčus ja earáin geat leat oaidnán guovžža. Dieđut leat leamaš sihke luottaid vuohttin,čalmmiin oaidnán guovžža ja gávdnan ráppi. Dieđut eai leat doarvái dárkilat
geavahit vuođđun rehkenastit man ollu guovžžat guđege guovllus leat, danin go seamma guovžža sáhttet leat oaidnán máŋgga sajes. Dat guoská earenoamážit dakkár guovlluin gos guovža lea hárve.
Suohkan 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Álta 1 2
Porsáŋgu 1 3
Guovdageaidnu 1 1 1 3 1 5 2 3 8 3 4
Kárášjohka 2 1 3 3 12 8 11 10 17 18 12
Deatnu 1 2 1 6 4 21 10 2 9 3 1 1
Mátta-Várjjat 35 75 29 31 35 52 73 125 84 96 74 78
Unjárga 1 4
Oktiibuot 39 79 33 43 46 90 91 140 109 128 96 95
3.2 Geatki
Geatkkit leat lassánan Finnmárkkus loahpageahčen 80-logu rájes, sihke logu ja viidáneami ektui. Maŋemus jagiid leat gávdnon máŋga ođđa čivganbáikki riddoguovlluin Finnmárkkus. Dat guovllut leat bohccuid guottetbáikkit ja leat lahka sávzzaid meahcceguohtumiid. Danin leat boazodoalus ja sávzadoalus stuora vahágat riddo-ja vuotnaguovlluin fylkkas.
Fylkkamánne geatkečivganbáikkiid registreremiid mielde, lea getkkiid lohku Finnmárkkus rehkenaston leat unnimusat 35 geatkki 1999:s (lea geavahuvvon NINA rehkenastinvuohki). Dat ferte rehkenastot leat áibbas unnimus lohku, earet eará danin go rehkenastima mearrideaddjin leat jahkásaš biedjoregistreremat. Danin jáhkká fylkkamánne ahte leat mihá eanet geatkkit Finnmárkkus go vuolemus lohkučájeha, ja geatkkit dáidet leat bures eallinare ain guhkes áigái. Earenoamáš resursageavaheapmi muhtun vuoruhuvvon guovlluin lea čájehan ahte getkkiid lohku lea stuorát go unnimus rehkenastojuvvon lohku.
Tabealla 2
Geatkečivgamiid lohku Finnmárkkus gaskal 1991-1999 ( eahpesihkkaris čivgamat
<
50 % vejolaščivgamat roađuid siste)Suohkan (galle) 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Áltá (7) 1 2 1 (1) 2(2) 2 (1) 2 (1)
Kárášjohka (4) (1) (1) 2 (1) 3 (1) (2) 1 1
Guovdageaidnu (1) 1 1
Davvisiida (3) 1 2 1 2 (1) (1) 1
Porsáŋgu (4) (1) (1) 1 1(1) 1 2
Deatnu (8) 3 1 (1) 1 (2) 3 (5) (5) 4 (3) 2 (6) 2
Unjárga (3) (1) (1) 1 (1) 1 (1) (1) 2 2
Muosát (1) 1 1 1
Nordkáhppa (1) 1
Oktiibuot (32) 1 (1) 7 (3) 3 (2) 3 (3) 9 (8) 6 (9) 9 (9) 9 (8) 10 (1)
#
#
#
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
0 20 40 KM
Govadat 1 Getkkiid biedjoguovllut Finnmárkkus 1991-1999. Jorbbatčájehit dovddus biedjuguovlluid gos lea
<
50% sihkar ahte geatkkit leatčivgan.3.3 Albbas
Albbas lea oalle ođđa nálli Finnmárkkus. Gitta 1980 –logu rádjái leat árvideames leamaš dušše johtti eallit Finnmárkkus. 1980 rájes lassánedje albasat Álttás gitta 1988 rádjái, go fas áibbas jávke. 1990 rájes álge olbmot fas dieđihit ahte ledje oaidnán albasiid Álttás, ja albbasdieđiheamit duppalastojuvvo 1993 rádjái, seammás go sávza- ja boazovahágat lassánedje.
Go albbas vuos gearddi bisánii Áltái 1980-logus, de leat dat viidánan nuorttas ja leačivgan sihke Porsáŋgui ja Davvisiidii 1993:s ja 1994:s, ja Detnui 1997:s. Mátta-Várjjagis registrerejuvvui albbasčivggaiguin 1995:s.
Árvideamis lea Mátta-Várjjat albbas boahtán Nuorta-Suomas dahje Ruoššas, ja sáhttá gullat nuortalit nállái go Oarje-Finnmárkku albasat, mat árvideamis leat boahtán Tromssa bealde.
Mii árvvoštallat ahte dálve albasiid lohku fylkkas lea birrasii 20-30 ealli. Lohku lea huksejuvvon daid dieđuid ala man galle albbasjoavkku leat registrerejuvvon (seammalágan registrerenmálle go getkkiin) ja dieđuide gos leat oaidnán albasiid.
Tabealla 3 Albbasjoavkkut mat leat registrerejuvvon Finnmárkkus 1985-1999 (eahpesihkkaris dieđut roađuid siste)
Suohkan 1985 1986 1987 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Áltá 1 2 1 1 1 (1) (1) 1 (1) 1 (1) 1 1
Davvisiida (2) (1)
Porsáŋgu (1) 1 (1) 1 1 1 3
Láhppi (1)
Mátta-Várjjat 1
Deatnu 1
Oktiibuot 1 2 1 1 1 (3) (4) 3 (2) 2 (1) 3 1 4
3.4 Gumpe
Gumpe ii gávdno šat Finnmárkkus ja leat dušše johtti eallit maid sáhttá oaidnit dáppe. Báhcaveajis báhččui gumpe 1980:s ja 1982:s. Maŋemus go leat oaidnán gumppe Finnmárkkus, lei Mátta-Várjjat ja
Guovdageainnu suohkaniin dálvet 1997/98 ja 1998/99.
3.5 Goaskin
Leat árvideamis birrasii 45 ja 65 goaskinbára mat monnejit Finnmárkkus, muhto eai buot bárat monne juohke jagi. Goaskimiid lohku lea hui eahpesihkar, danin vuolábeale kárta iičájet rievttes gova.
#
# #
#
#
# #
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
0 20 40 KM
Govadat 2 Goaskima monnenbáikkit Finnmárkkus ( 1999)
4 ŠIBITDOALU JA BOAZODOALU OVDÁNEAPMI, BORASPIREVAHÁGAT JA RIIDODILIT
4.1 Šibitdoallu
4.1.1 Šibitdoalu ovdáneapmi
Šibihiid lohku mat luitojuvvojit meahcceguohtumiidda lea lassánan 1992 rájes 1999 rádjái. Leat sullii 2000 eanet rávis sávzzat ja 2300 eanet lábbát mat luitojuvvojit guohtumiidda. 1997:s ja 1998:s ledje unnit sávzzat meahcceguohtumiin, ja 1998 lei lohku sullii seamma dásis go 1992:s.
Tabealla 4 Sávzzaid lohku muhtun sávzasuohkaniin Finnmárkkus 1998:s. Logut gusket dušše sávzadoaluide mat leat mielde organiserejuvvon meahcceguođohemiin. 1992-1998 logut; geahča mielddus 2.
Suohkan Man ollu luoitán guohtumiidda
Sávzzat Lábbát
Áltá 1288 2133
Porsáŋgu 1518 2006
Deatnu 1536 1940
Unjárga 691 794
Mátta-Várjjat 441 583
Čáhcesuolu 764 1140
Várggát 364 511
Oktiibuot 6602 9107
Oppalaš oapmedoaluid lohku Finnmárkkus lea njiedjan 140 oapmedáluin 1990 rájes 1998 rádjái. Dat lea 35,4% geahpedeapmi. Porsáŋggus leat eanemus oapmedálut heaittihuvvon, namalassii 30 doalu. Čáhcesuolu lea áidna suohkan gos lea buorre ovdáneapmi.
Tabealla 5 Sávzadoaluid ovdáneapmi Finnmárkkus 1990 rájes 1998 rádjái.
Suohkan/Jahki 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998
Áltá 60 54 51 54 52 50 46 40 40
Porsáŋgu 82 71 69 61 57 54 53 52 52
Deatnu 66 63 61 58 59 56 57 55 52
Unjárga 17 12 10 8 8 9 8 8 8
Mátta-Várjjat 15 13 13 13 14 13 12 13 14
Čáhcesuolu 13 14 14 17 16 17 17 18 17
Várggát 6 5 5 4 4 5 5 4 5
Oktiibuot 396 347 336 323 305 293 279 267 256
Sávzadoaluid lohku lea geahppánan danne go leamaš unnán gánnáhahtti bargat doaluin, ja danne nuorat buolva ii leat beroštan váldit badjelasas oapmedoaluid. Stuora osiin fylkkas masset mihá eanet sávzzaid guohtumiin go muđui gaskamearálaččat riikkas. Sávzzaid massin guohtumiin lea okta sivvan manne dienas njiedjá. Boraspiriid vahágat váikkuhit maid sávzadoaluid heaittiheapmái. Lassin ruđalaš váikkuheapmái, de sáhttet boraspirevahágat maidčuohcat hejot psyhkalaččat ja báidnit ealáhusa negatiiva guvlui.
Finnmárkku eanandoalu ulbmilin lea doalahit dálá struktuvrra ja oapmedáluid logu mii dál lea. Ii leat sávahahtte ahte ain eanebut heitet oapmedoalus. Danin ferte láhčit buori dilálašvuođaid boahttevaš buolvvaide.
Dál leat Finnmárkkus 177 jahkedoaimma sávzadoalus. Jahkásaš árvoráhkadeapmi sávzadoalus lea sullii 17,5 mill. ruvnno. Jahkásaččat buvttaduvvo 90 tonna biergu ja 22 tonna ullu. Meahcceeatnamiin lea
árvoráhkadeapmi 30 %, mii dahká 5 mill. ruvnno jahkái.
4.1.2 Boraspirevahágat šibitdoalus
Vahágat maid boraspiret dahket sávzzaide lassánedje álggugeahčen 1990-logu, ja leat dan rájes bisánan sullii seamma dássái. Maŋemus jagiid lea Fylkkamánne ožžon juohke jagi sullii 50 vahátbuhtadus ohcamuša.
Govadat 3 Masson ja buhtaduvvon boraspirevahágat sávzadoalus Finnmárkkus jagiid 1992-1999. Govadat čájeha ahte masset eanet ja eanet sávzzaid. Erohusat jagis jahkái leat várra danne go leat leamaš
molsašuddi guohtumat sávzzaide ja boraspiriide. Dárkilitčilgehus lea 2. mildosis.
Gitta 1997 rádjái lei guovža mii dagai eanemus vahágiid sávzzaide. Jagiid 1998 ja 1999 lea geatki mii lea dahkan stuorámus vahágiid. Geatkevahágiid lassáneapmi maŋemus guovtti jagis lea sullii seamma go guovžavagáhiid njiedjan seamma áigodagas. Geatkevahágat ja guovžavahágat eai leat seamma sávzaguohtun guovlluin. Dat mearkkaša ahte stuorámus boraspirevahágat fylkkas leat sirdašuvvan nuorta-fylkkas
(guovžavahágat) guohtoneatnamiidda oarjjabealde fylkkas (geatkevahágat).
Guovža goddá dávjjit rávis sávzzaid go lábbáid. Geatkkit, albasat ja goaskimat goddet eanemus lábbáid.
Roavvat oažžu dadjat ahte sávzzain maid guovža goddá, leat 80 % rávis sávzzat ja 20 % lábbát. Eará boraspiriid goddin proseanta lea juste nuppeládje
Áibbas unnán sávzzat mat jávket meahcceguohtumiin gávdnojit, ja nu leat ge maid unnán duođaštusat.
Sivvan dasa lea earet eará ahte sávzzat guhtot suhkkes rođuin ja vuvddiin gos lea váttis oaidnit, ja ráppiid boránat jávkadit daid ja dat guohcagit johtilit geassemáilmmis. Lea maiddái nu ahte sávzzaid eai guođot seammaládje báikkis báikái.
Masson ja buhtaduvvon sávzzat ja lábbát 1992-1999
0 200 400 600 800 1000 1200
1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Oktiibuot massojuvvon Ohcamušat Buhtadus juolluduvvon Duođašt uvvon
Duo đaštuvvon sávzzat ja lábbát maid boraspiret leat goddán 1992-1999
Govadus 4 Duođaštuvvon sávzzat ja lábbát maid boraspiret leat goddán 1992-1999, juogaduvvon iešguđet boraspire náliide. Ovdal lei guovža mii dagai eanemus vahágiid, maŋemus jagiid leat getkkiid ja albasiid vahágahttimat lassánan.
Dávjá lea álkit duođaštit vahágiid maid guovža lea dahkan, danin go guovža goddá ovdal rávis sávzzaid go lábbáid, ja dávjá goddá máŋgá sávzza seamma báikkis. Geatki, albbas ja goaskin goddet dávjjimusat lábbáid, ja dat hárve goddet ollu seamma báikái, danin lea váddáseabbo duođaštit vahágiid maid diet boraspiret dahket.
Fylkkamánne lea maŋemus golbma jagi geahččalan árvvoštallat man ollu rávis sávzzaid ja man ollu lábbáid guhtege boraspire goddá fylkkas, go lea meannudan boraspirevahágiid buhtadus ohcamiid. Dan lea dahkan go lea buohtastahttán dieđuid mat ohcamušain leat ja duođaštusaid mat guđege guohtoneatnamiin leat almmuhuvvon. Dien golmma jagis juohkásit buhtadusat iešguđet boraspire mielde nugo tabealla dás vuolábealdečájeha.
Tabealla 6 Sávzzaid ja lábbáid buhtadeamit 1997-1999. Tabeallačájeha ahte geatki lea dahkan eanemus vahágiid maŋemus jagiid.
Vahágahtti Man ollu buhtaduvvon
1997 1998 1999
Sávzzat Lábbát Sávzzat Lábbát Sávzzat Lábbát
Guovža 90 (76%) 47 (14 %) 0 0 11 (14%) 7 (1%)
Geatki 14 (12%) 111 (32%) 52 (72 %) 273 (53 %) 48 (61%) 359 (71%)
Albbas 15 (13%) 154 (45%) 20 (28%) 190 (40%) 18 (23%) 131 (26%)
Goaskin 0 31 (9%) 0 7 /1%) 0 9 (2%)
Ráfáidahtton boraspiret
0 0 0 0 2 (3%) 0
Oktiibuot 119 343 72 470 79 506
0 20 40 60 80 100 120 140 160
1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Jápmánsávzzaidlohku
Ráfáidahtton borasp.
Goaskin
Albbas
Geatki
Guovž a
4.1.2.1 Guovža
Guovža vahágahtte sávzzaid dadjat dušše nuorta-fylkkas, Njávdámis Mátta-Várjjagis ja guohtumiin
nuorttabealde Deanujoga Deanu gielddas. Diein guovlluin ledje stuorámus guovžavahágahttemat jagiin 1995- 1997. 1997:s ledje guovžavahágat maiddái Unjárggas, davábealde Várjjatvuona. 1991:s addojuvvui buhtadus sávzavahágiidda Kárášjogas, maid árvideamis lei guovža dagahan.
Jagiin 1998 ja 1999 ii gávdnon duođaštus ahte guovža lei goddán ovttage sávzza nuorta-fylkkas. Dasa lea jáhkkimis sivvan dat ahte jagi ovdal báhče Buolbmágis guovžža. Muhto liikká lea diein jagiin oidnon guovža dieid guovlluid guohtoneatnamiin. Dát nanne dan ipmárdusa ahte sáhttá leat stuora erohus guovžžain,
muhtumat borret sávzzaid ja muhtumat eai bora. Vásáhusatčájehit ahte leat dávjjimusat nuorra varisguovžžat mat dahket eanemus vahága sávzzaide.
Gitta 1995 rádjái dieđihedje dađistaga eanet gávdnon jápmán sávzzaid. Maŋemus guokte jagi eai leat gávdnon ráppit maid sáhttá duođaštit ahte guovža lea goddán. Jáhkkimis guovžavahágat dáidet rievdat jagis jahkái, dađimielde makkár guohtun guovžžain lea muđui ja movt dat vánddardit.
Tabealla 7 Man galle sávzza ja lábbá guovža lea goddán Finnmárkkus jagiin 1992-1999 mat leat duođaštuvvon.
Suohkan/jahki 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Mátta-Várjjat - - - 103 61 15 - -
Deatnu 1 30 27 1 33 15 - -
Unjárga - - - - 2 11 - -
Oktiibuot 1 30 27 104 96 41 0 0
4.1.2.2 Geatki
Geatki lea dahkan lábbáide stuora vahágiid Álttás ja Porsáŋggus juo 1996 rájes, ja 1998 rájes Deanus.
Geatkevahágat rievddadit jagis jahkái diein guohtoneatnamiin. Árvideames lea nu ahte muhtun geatkkit dahket eanet vahágiid go earát lábbáide (nugo muhtun guovžžat ge dahket). Muhto jáhkkimis lea várra sihke sávzzaid ja getkkiid biebmodilli muđui mii lea mielde mearrideamen man stuora vahágiid geatki dahká guđege guohtonguovllus. Dasa lassin lea getkkiid lohku laskan, ja dat diehttelas lea maid mielde lasiheamen geatkevahágiid.
Geatkki goddá eanemus lábbáidčavččabeallái, ovdalaš go meahcceguohtun nohká. Dán leat vásihan miehtá riikka gos geatki lea. Loahpageahčen borgemánu, go ijat sevnnjodišgohtet, ja go geatkki čivggat birgegohtet iehčanassii eatni haga, de sáhttet geatkkit dahkat stuora vahágiid oanehis áiggis. Gáiddošjogas Álttas lei 1999 diekkár vahátjahki.
Finnmárkkus leat dušše njeallje maŋemus jagi sáhttán duođaštit ahte geatki lea goddán sávzzaid. Eanas oassi dain goddon sávzzain leat gávdnon Álttá ja Porsáŋggu suohkaniin, nugo vuolábealde tabealla čájeha.
Tabealla 8 Man galle sávzza ja lábbá geatki lea goddán Finnmárkkus jagiin 1992-1999 mat leat duođaštuvvon.
Suohkan/jahki 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Áltá - - - - 1 10 1 35
Porsáŋgu - - - - 27 2 3 -
Deatnu - - - - 2 1 1 -
Fálesnuorri - - - 2 -
Davvisiida - - - 1
Oktiibuot - - - - 30 13 7 36
4.1.2.3 Albbas
Albbas lea dahkan stuorámus vahágiid lábbáide Álttás ja Porsáŋggus. Dain guohtunguovlluin gos albbas lea dahkan vahágiid, leat maid geatkkit, dat dahká váddáseabbon jur juste diehtit man stuora oasi vahágiin
goabbá ge diein boraspiriin lea dahkan. Nugo diehtit, de lea dušše unná oasáš jápmán elliin mat gávdnojit dan muttos johtilit ahte sáhttá oaidnit movt dat leat goddojuvvon.
Eanemus duođaštuvvon albbasvahágat ledje Porsáŋggus jagis 1998. Doppe ledje guokte vahátdáhpáhusa gieddeeatnamiin, ja dan geažil addojuvvui lohpi báhčit guokte varis albasa, ja dat báhččojuvvo seamma jagi.
Albbas sáhttá dahkat stuora vahágiid jus nálli beassá viidánit sávzaguohtoneatnamiidda nuortalis fylkkas.
Tabealla 9 Man galle sávzza ja lábbá albbas lea goddán Finnmárkkus jagiin 1992-1999 mat leat duođaštuvvon.
Suohkan/jahki 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Áltá - 5 6 9 4 1 1 -
Porsáŋgu - 1 1 2 5 8 30 9
Mátta-Várjjat - 2 - - - -
Unjárga - 2 - - - - 1 -
Deatnu - - - 1 3 - - -
Davvisiida - - - - 1 3 1 -
Čáhcesuolu - - - - 1 - - -
Fálesnuorri - - - 1 -
Oktiibuot 0 8 7 12 14 12 34 9
4.1.2.4 Goaskin
Goaskin ii daga beare stuora vahágiid sávzadollui Finnmárkkus. Jagis 1997 addui buhtadus 31 lábbá ovddas maid goaskin lei goddán, 1998:s addui buhtadus 7 lábbá ovddas ja 1999:s 9 lábbá ovddas. Dát vahágat ledje Álttás ja Unjárggas.
4.2 Boazoealáhus
Boazoealáhus lea heitot dilis dál sihke dietnasa ja guohtoneatnamiid dáfus. Produkšuvdnadienas lea njiedjan 1993 rájes (eanamusat danne go lea unnit leamaš maid njuovvá) ja maiddái danin go jeagelguohtumat eanas osiin fylkkas leat hui heitohat ( gávdno unnán „liigeguohtun“ bohccuide). Heajut produkšuvdna ja eanet oktiibuot vahágat (oktan boraspire vahágiiguin) dagahit ahte unnit bohccot njuvvojuvvojit. Boraspirevahágat leat oalle ollu lassánan maŋemus jagiid (geahča govadat 5) ja dát váttisvuohta boahtá vel lassin muđui váttis dillái mii ealáhusas lea vátna guohtumiid dihte. Muhtun siiddain lea earenoamáš garra dilli dan dihte go boraspiret leat nu hirbmadit lassánan.
Boazolohku lea geahpeduvvon beliin 1989 rájes go lei hui alla boazolohku ( birrasit 200 000 bohcco). Ealli bohccuid vihkkematčájehit ahte ain leat orohagat gos eai nagot bohccot lossut ruonasguohtun áigodagas.
Ulbmil ahte joksat nanu ekologalaš, ekonomalaš ja kultuvrralaš boazodoalu, sáhttá ollašuvvat easka de go boazolohku heive dasa maid guohtoneatnamat girdet.
Leat álggahuvvon dehálaš proseassat boazodoalus, maid áigumuš lea lágidit buoret jačielgasit
guohtongeavaheami árbevirolaš oktasašguohtoneatnamiin. Boazodoalu mielas dát lea dehálaš oassi nanu ovdáneamis.
4.2.1 Boazologut
Tabealla 10 Oarje –Finnmárkku boazolohku doaibmajagi 1980 rájes 1998/99 rádjái1 Guovlu
/jahki
1980 1985/86 1989/90 1993/94 1994/95 1995/95 1996/97 1997/98 1998/99 Oarji 16 611 27 945 33 499 24 253 23 575 22 467 24 988 23 401 23 244 Gaska 26 858 33 798 39 158 32 632 33 322 33 223 28 696 28 896 30 720 Nuorta 22 401 29 466 36 104 26 581 25 906 24 799 23 206 21 574 21 564 Oktiibuot
Oarje- Finnmárkkus
65 870 91 209 108 761 83 466 82 803 80 489 76 890 73 871 75 528
Tabealla 11 Nuorta-Finnmárkku boazolohku doaibmajagi 1980 rájes 1998/99 rádjái1 Guovlu
/jahki
1980 1985/86 1989/90 1993/94 1994/95 1995/95 1996/97 1997/98 1998/99 Várjjat 9428 14 050 14 607 14 677 15 631 14 990 14 011 14 644 14 692
Buolbmát 6165 10 498 8627 6409 5267 4709 4360 5213 5430
Kárášjohka 38 291 56 975 51 767 39 455 40 340 35 816 32 746 31 628 32 149 Oktiibuot
Nuorta- Finnmárkkus
53 884 81 523 75 001 60 541 61 238 55 515 51 117 51 485 52 171
Tabealla 12 Doaluid lohku Oarje-Finnmárkkus doaibmajagi 1980 rájes 1998/99 rádjái.
Guovlu /jahki
1980 1985/86 1989/90 1993/94 1994/95 1995/95 1996/97 1997/98 1998/99
Oarji 64 74 82 76 69 63 61 60 65
Gaska 96 105 116 105 101 91 86 87 90
Nuorta 72 85 76 77 73 59 60 61 65
Oktiibuot Oarje- Finnmárkkus
232 264 274 258 243 213 207 208 220
Tabealla 13 Doaluid lohku Nuorta-Finnmárkkus doallojagi 1980 rájes 1998/99 rádjái.
Guovlu /jahki
1980 1985/86 1989/90 1993/94 1994/95 1995/95 1996/97 1997/98 1998/99
Várjjat 28 31 30 30 29 28 27 27 27
Buolbmát 19 22 21 20 20 17 17 17 17
Kárášjohka 152 159 163 151 145 126 125 128 129
Oktiibuot Nuorta- Finnmárkkus
199 212 214 201 194 171 169 172 173
1Sivvan dasa go boazolohku lassánii mearkkašanveara 1985/86 lei go rievdadedje vearuhansystema ja dan ektui rievdaduvvui boazolohku.
4.2.2 Vahágat maid boraspiret dahket bohccuide
Boazu lea áidna guohttuealli mii gávdná biepmu meahcis birra jagi. Boazodoalu bargomálle lea iešalddis dakkár ahte das lea bahá massit bohccuid, ja danin lea ge boazoealáhus nu rašši ahte ii gierddaše boraspiriid lassáneami. Finnmárkkus lea várra dilli vel garraseabbo go leat guhkes johtolagat dálve-ja geasseorohagaid gaskka.
Vahágat maid boraspiret dahket leat lassánan Finnmárkkus, earenoamážit maŋemus golbma boazodoallojagi.
Dán oaidná sihke das go leat eanet vahágat duođaštuvvon ja maiddái go buhtadusaid máksin lea lassánan.
Muhto vaikko vel leat ge eanet duođaštusat ja buhtadusaid máksin lea lassánan, de ii sáhte dadjat ahte dat iešalddisčájeha ahte boraspiriid lohku lea dan ektui lassánan, dasgo lea biddjojuvvon ollu bargu dasa ahte gávdnat duođaštusaid, sihke boazodolliid ja hálddahusa bealis. Boađus dien barggus lea ahte gávdnojit eanet ráppit maid sáhttá duođaštussan geavahit, ja dál gávdnojit duođástusat viidát orohagaid ja siiddain.
Finnmárkku Fylkkamánne oažžu jahkásaččat sullii 400 buhtadus ohcamuša Oarje- ja Nuorta-Finnmárkku orohagaiin ( Finnmárku ja Davvi-Tromsa gitta Ivgonjárgii).
Bohccuid massin ja buhtadusaid máksin ma ŋemus 5 boazodoallojagis
Govadat 5 Boazodolliid vahágat oktiibuot ja buhtadus ohcamat vahágiid ovddas maid boraspiret leat dahkan maŋemus viđa jagis. Duođaštuvvon vahágahttimat lassánit (veaháš njiedjan 1997/98) ja juohkásit viidábut orohagaid ja siiddaid gaskka. Dat lea mielddusbuktán ahte máksojuvvo eanet buhtadus. Ain lea stuora erohus man ollu guhtege siida lea gillán vahága, dan oaidná das man ollu boraspiret guđege guovllus leat ja man ollu vahátduođaštusat guđege siiddas leat.
Leat geatkkit ja goaskimat mat dahket eanemus vahágiid bohccuide, ja maŋemus jagiid leat duođaštusat mat čájehit ahte goaskinvahágat lassánit eanemusat.
Lea hui váttis dadjat man ollu bohccuid guhtege boraspire valdá. Eanas ealut johtet iešguđet guohtumiidda jagis, ja johtet viidát sihke dakkár eatnamiin gos leat ollu boraspiret ja dakkár báikkiin gos leat unnit boraspiret, ja danin leat boraspiriid vahágahttemat maid dan mielde. Buoremus vuohki oaidnit man ollu guhtege boraspire goddá, lea go gávdná ráppiid mat sáhttet leat duođaštussan. Ferte mearkkášit ahte eanas ráppit gávdnojit dálvet ja danin mii diehtit unnán dan birra man ollu vahágiid boraspiret dahket geasi áigge, go dalle eat nagot gávdnat nu ollu bohccoráppiid.
Lávejit lohkat ahte boraspiret válljejit ealus heajumus bohccuid, mat eai aŋkke livčče nagodan ceavzit dálvvi badjel. Dát ii doala deaivása, danin go mis leat buorit duođaštusat mat čájehit ahte sihke geatki ja goaskin váldiba ealus bohccuid mat leat oalle buori vuoimmis ja maiddái bohccuid mat leat hui buori vuoimmis.
0 10 000 20 000 30 000 40 000 50 000 60 000
1994/95 1995/
96
1996/97
1997/98 1998/9
9
Boazolohku
Vahát oktiibuot Ohcan
Buhtaduvvon Duođaš t uvvon
Duo đaštuvvon vahágat maid boraspiret leat dahkan bohccuide
Govadat 6 Duođaštuvvon vahágiid lohku maid boraspiret leat dahkan bohccuide boazodoallojagiin 1995/96 – 1998/99.
4.2.2.1 Guovža
Guovža ii daga beare stuora vahágiid bohccuide. Goappešat guovžaguovlluin lea dušše moatte háve
maŋemus jagiid dáhpáhuvvan ahte guovža lea giđđat goddán bohccuid. Jus guovžá johtigoahtá biepmu maŋis davásguvlui geasset (earenoamážit Mátta-Várjjagis), de gal sáhttet šaddet váttisvuođat boazodoaluin ( geahča 5. kap.).
4.2.2.2 Geatki
Finnmárkkus lea geatki mii dahká eanemus vahágiid bohccuide. Duođaštuvvon vahágiin maid boraspiret leat dahkan bohccuide, lea geatkki oassi gaskal 40 ja 70 %. Vuolábeale govadatčájeha gos geográfalaččat leat gávdnon bohccoráppit maid geatki lea goddán Finnmárkkus:
#
##
##
#
#
#
#
##
#
#
#
#
###
# ###
#
##
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
# ###
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
##
#
#
#
#
#
#
##
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
###
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
##
#
# #
#
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
## #
#
##
# #
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
##
# #
#
#
#
# ##
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
##
#
#
#
#
#
###
##
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
##
##
# ####
##
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
##
#
#
#
# ## #
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
###
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
##
##
#
#
##
#
#
#
#
#
##
#
#
# #
#
#
# #
#
#
##
##
#
# #
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
###
##
#
###
##
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
0 20 40 KM
0 200 400 600 800 1000 1200
95/96 96/97 97/98 98/99
Bohccoráppiidlohku
Gumpe Guovž a
Ráfáidahtton boraspiret Albbas
Goaskin Geatki
Govadat 7 Bohccot maid sáhttá duođaštit ahte geatki lea goddán boazodoallojagis 1998/99 (Finnmárkkus ja Davvi-Tromssas, oktiibuot 455 ráppi). Kártačájeha ahte geatki dahká vahágiid eanas osiin fylkkas.
Stuorámus vahágiid leat geatkkit dahkan Guovdageainnu, Kárášjoga ja Porsáŋggu suohkaniin. Ferte muitit ahte diein suohkaniin leat bohccuid dálveguohtumat, ja ahte lea mihá álkit gávdnan jápmán bohccuid dálveguohtoneatnamiin go geasset. Nu sáhttá ge leat ahte dat ráppit mat gávdnojit vuotnaguovlluin (guottetbáikkiin)čájehit duohtavuođas stuorát vahágiid go ráppit mat gávdnojit Sis-Finnmárkkus.
Geatki lea váldigoahtán eanet bohccuid vuotnaguovlluin ja dálveguohtoneatnamiin mat leat suomaráji lahka.
Vuotnaguovllut leat ollu siiddaid guottetbáikkit. Guottetáiggi lea sihke áldu ja miessi hearki ja álki oažžut boraspiriide. Dálveguohtoneatnamiin leat ealut oalle lahkalaga ja de lea beaivválaš guođoheapmái dárbu vai eai masttat. Dan áiggi jagis ii gierddaše boazučohkkemiid ja rátkkašemiid. Go geatki baldá ja oaguha bohccuid, de sáhttet ealut masttadit. Sáhttá maid geavvat ahte geatki baldá bohccuid ceakkobáikkiin vulos.
4.2.2.3 Albbas
Albbas ii daga nu beare stuora vahágiid bohccuide Finnmárkkus, muhto maŋemus jagiid leat aŋkke albbas vahágat lassánan. Albbas lea dahkan stuorámus vahágiid Álttá ja Porsáŋggu suohkaniin, muhto dađistaga ođđa suohkaniin leat juohke jagi gitta 1996 rádjái duođaštuvvon vahágat maid geatki lea dahkan bohccuide.
Duođaštuvvon vahágiin maid boraspiret leat dahkan bohccuide, lea albasa oassi gaskal 4 ja 10 %.
Eanas oassi Finnmárkku fylkkas lea boazoguohtoneana. Danin sáhttet olles fylkkas leat stuora boraspirevahágat.
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
####
#
###
#
###
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
0 20 40 KM
Govadat 8 Bohccot maid sáhttá duođaštit ahte albbas lea goddán boazodoallojagis 1998/99 (Finnmárkkus ja Davvi-Tromssas, oktiibuot 47 ráppi).
4.2.2.4 Gumpe
Gumpe registrerejuvvui dahkan bohccuide vahágiid 1998:s, go sáhtii duođaštuvvot ahte dat lei goddán 4 bohcco. Maŋit dálvvi duođaštuvvui ahte gumpe lei goddán 18 bohcco Guovdageainnus suomarádjeguovlluin ja Tromssa fylkka rádjeguovlluin.
4.2.2.5 Goaskin
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
##
##
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
#
##
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#####
#
#
##
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
# ##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
# ## #
#
#
#
####
#
#
#
##
#
#
#
#
##
#
#
##
#
#
#
#
#
#
##
#
#
####
#
###
#
#
# ###
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
## ##
# #
#
#
#
#
# #
##
# #
#
#
#
#
##
#
#
# #
##
#
#
##
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
# #
#
#
#
#
#
#
##
#
# #
#
#
#
#
#
#
##
#
#
# ##
#
#
#
#
#
#
#
# # #
# ##
##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
# #
# #
#
#
#
# #
##
#
#
#
#
#
#
#
#
# ##
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
##
#
#
#
#
#
#
#
#
##
#
#
#
#
###
#
#
#
#
##
#
###
#
#
##
#
#
##
#
#
#
#
#
0 20 40 KM
Govadat 9 Bohccot maid sáhttá duođaštit ahte goaskin lea goddán boazodoallojagis 1998/99 (Finnmárkkus ja Davvi-Tromssas, oktiibuot 386 ráppi).
Eanemus duođaštuvvon goaskinvahágat leat gávdnon Guovdageainnu ja Kárášjoga suohkaniin, namalassii bohccuid dálveguohtoneatnamiin. Aŋkke mii jáhkkit ahte goaskin dahká eanemus vahága guottetbáikkiin ja geasseorohagain davvin, dalle go miesit leat unnit. Muhto bievlaáiggis lea váttis gávdnat jápmán misiid ja oažžut daid duođaštuvvot.
5 RIIDOÁŠŠIT
5.1 Eatnamat/eanageavaheapmi 5.1.1 Guovžžaid váldoguovllut
Stuoradiggedieđáhus nr. 35 ( 1991-92) ”Guovžža, geatkki, gumppe ja albasa hálddašeami birra” árvala ahte ásahuvvojit guokte guovžaguovllu Finnmárkui, okta siskkit guovlluide fylkkas, mii dás duohko gohčoduvvo Anárjoga guovžaguovlun, ja okta nuortafylkii, mii dás duohko gohčoduvvo Báhcaveaji guovžaguovlun.
Viiddis guláskuddama maŋŋil mearridii Birasgáhttendepartementa reivves geassemánu 24. beaivvi 1994 guovžaguovlluide daid rájiid maid vuolábealde govadatčájeha.
Anarjohka kjerneområde
Pasvik kjerneområde
0 20 40 KM
Govadat 10 Kárttas leat Báhcaveaji ja Anárjoga váldoguovllut merkejuvvon.
Báhcaveaji guovžaguovlu lea 2680 km2viiddu ( Mátta-Várjjat suohkanis oarjjas gitta Ruossavuona, Njávdánvuona ja Njávdánjoga duohkái). Anárjoga guovžaguovlu lea 6830 km2viiddu (Kárášjoga ja Guovdageainnu suohkanat gitta suomaráji duohkái ja RG 92 ja 93). Eanaviidodagat- ja biebmodárbbut mat guovžža njiŋŋelasain leat goappáge ge váldoguovllus, muitalit ahte ii leat sadji ásahit sierra norgga
guovžanáli dien guovtti váldoguvlui. Danin ferte suoma/norgga/ruošša guovžžaid hálddašit oktan guovžamáttun.
5.1.1.1. Makkár eavttuid mielde galgá hálddašit guovžaguovlluid
Váldoulbmil lea sihkkarastit birgenmeare guovžžaid sihke Báhcaveaji ja Anárjoga váldoguovlluide.
Seammás galgá buoremus lági mielde geahpedit vahágiid maid guovža dahká.
5.1.1.2 Báhcaveaji guovžaguovllu eanageavaheapmi
Mátta-Várjjat suohkanis orrot gaskamearálaččat 2,5 ássi juohke km2. Suohkana 10.000 ássiin ásset badjelaš 95 % guovžaguovllu siskkobealde. Dušše guovllut suomaráji lahkosiin oarjjabealde sáhttet gohčoduvvot ávdin meahccin, mat eai leat lihkahallojuvvon. Muđui leat váldoguovllus geainnut, gilit, oktonas dálut ja bárttat.